Salmu māja Višķu apkaimē

Home / Salmu mājas / Salmu māja Višķu apkaimē

Nemanot paiet laiks un tikai laiku pa laikam atminos ka jāpieraksta savas pārdomas un atziņas par redzēto. Tā viena no nesenākajām manām vizītēm ir bijusi Daugavpils reģionā. Tur pateicoties biologam Aināram un Daugavpils universitātei piedalījos zinātnieku naktī, kur rādīju un stāstīju par salmu mājām. Tūliņ pēc tam devos ciemos uz netālo Višķu apkaimi, kur top neliela salmu māja.



Iesākumā gan gribu paust savu izbrīnu par faktu, ka stāstot par salmu mājām, pēkšņi pie stenda uzrodas jauka dāma un apgalvo, ka esot salmu māju jau uzcēlusi, bet īsti nezinot ko un kā ar apmetumiem darīt. Kā jau saprotiet man šī ir īpaši tuva sarunas tēma. Vārds pa vārdam un vienojāmies tikties nākamās dienas rītā pie mājas, lai apskatītu un vienotos par darbu plānu kas būtu veicami. Saimniecībā tiekoties tieku iepazīstināts ar Ievas vīru, kas man kā cilvēks rada vēl lielāku pārsteigumu. Kā noskaidrojās vēlāk kopā ar sievu Ilzi viņi pārcēlušies no Rīgas un atnākuši sen pamestajā Ilzes tēva saimniecībā. Vieta – manuprāt nekurienes vidus, apmēram 11 km no Aglonas. Tajā visā gan nevar noliegt dabas nepārspējamo šarmu – zilo ezeru zeme, meži, lauki. Tiešām skaisti un vilinoši un tomēr pārcelties no Rīgas – mani tas pārsteidz vēl aizvien. Algotu darbu strāda Ilze un kā paši saka nopelna maizei, jo pārējo saražojot savā saimniecībā paši. Vīrs (kuram diemžēl aizmirsu vārdu) mēdz piehaltūrēt celtniecībā vislabākajā piehaltūrēšanas vārda nozīmē un esot pieprasīts, jo kā liels izņēmums Latgalē – nedzer. Tieku jauki uzņemts un cienāts ar topinambūru ziedu tēju – pilnīgs jaunums man, lai gan nosaukumu – Topinambūrs, dzirdu ne pirmo reizi. Tad nu lūk, šie cilvēki saimniecību nolēmuši papildināt ar vienu salmu būvi. Izmanto materiālu,s kas pieejami un tādēļ vien tas šķiet jauki. Mani pārstreidza divi fakti. Betonēti pamati ir līdz dziļumam 1,6 metri ar pamatojumu – tā traktoram gadījās izrakt. Lai gan betonējumā izmantotas citēju: “15 zirga vezumi laukakmeņu” un zirgs viņiem tiešām ir, tomēr tāds dziļums un monolīts lējums ar dīvāna atsperu armējumu 50 cm platumā mn šķiet daudz par daudz. Saprotu ka varbūt nebija žēl tā materiāla bet man piemēram būtu slinkums tik daudz betonu miksēt. Vienīgais ka būves platība nav liela, aptuveni 4,5 x 6 m, tad arī kubatūra nav tik milzīga. Koka konstrukcijā izmantojuši lokāli pieejamu alksni, kas man šķiet feina izvēle. Un kādēļ gan ne? Salmi ir kviešu, kas uzlabo ne īpaši kvalitatīvo ķīpu stingrību. Jāatzīst, ka salmu kvalitāte vairākos redzētos projektos nav izcila, tādēl domāju nākamo rakstu uzrakstīt tieši par ķīpu izvēli. Interesanti, ka salmu montāžas laikā ķīpas tikušas mērcētas šķidrā mālā ar mērķi izveidot aizsardzību. Kam šī aizsardzība un no kā gan īsti nesapratu. Kaut kāda daļa būves jau apmesta, tomēr ņemot vērā ka vietām sienas diezgan nelīdzenas, nāksies izmantot vairākas kārtas parasta vai vienu kārtu ar javu, ko mācu semināros, ar lielu salmu saturu maisījumā, lai tās aizlīdzinātu. Papildus tam pirmo iespaidu fanātisms gandrīz vienmēr dara savu, tādēļ pirmā kārta uzstrādāta gluda, un līdz ar to nav gana laba saķerei ar nākamo kārtu. Rekomendēju to saskrāpēt un padarīt iespējami negludu. Papildus apmetumu tēmā jau vairākkārt citur un arī šeit, būves termiņa saīsināšanai iesaku pievērsties sākumā iekšpuses apdarei – apmetumam un tikai pēc tam turpināt ārpusi. Pamatojums ir iekšējā apmetuma ātrāka žūšana. Konstrukcijā interesanti, ka izmantoti arī slīpie atgāžņi kas iegremdēti ķīpās un tas ir milzīgs darbs. Lai tā nav jādara var izmantot krustā izvietotas metāla caurumotās bantes, kas nenodara lielu ļaunumu salmiem atrodoties pie pašas ārpuses. Vēl gribu pieminēt mezglus, kas nav kārtīgi pārdomāti projektēšanas – plānošanas stadijā. Pēdējā ķīpu rinda ir tāda kā ne divi ne pus otra. Ne tur pilnu rindu ielikt ne uz pusēm pārzāģēt, ne ķīpas vertikāli saspiest. Tūlīt arī klāt pienāk arī jumta slīpne un griestu pārsedzes siltinājums ar ķīpām. Tāds diezgan neveikls stūris. Man jāatzīst, ka iespējams šis ir sarežģītākais savienojums visā salmu būvē. Šādā vietā gandrīz neiespējami izveidot kvalitatīvu risinājumu un būtu daudz labāk tādu novērst jau sākumā, kad būve vien uz papīra vai galvā. Protams, par to aizdomāties nav viegli, tādēļ rekomendēju sadarboties un konsultēties. Tas noteikti ir tā vērts. Turpat saimniecībā jau sen būvēts šķūnis kleķa tehnikā. Laika zobs gan to apgrauzis, bet par cik mālu te cik tik uziet, to varētu saremontēt. Interesanta šeit bija tieši kleķa tehnika. Visupirms kleķa masa nav jaukta nekādā proporcijā, tā vismaz šķiet. Kāda izrakta tāda arī lietota. Droši vien vienīgi izmērcēta, lai var salikt vajadzīgajā formā. Šobrīd kleķa masā tiek jaukti salmi kā armatūra. Būvē vērojama Latvijā raksturīgāka kleķa tehnika, kur salmu vietā izmanto zarus, visdrīzāk egļu, kas kārtu kārtām izvietoti starp māla slāņiem. Visā būves augstumā aptuveni 10 cm mālu slānis un tad zaru slānis, tad atkal māla un atkal zari. Ap logiem un durvīm kaļķa mūrējuma daļas. Eh žēl ka nenobildēju…. Lai nu kā te zemāk dažas bildes ko  esmu uzņēmis, kas gan dod tikai aptuvenu ieskatu.

IMG_20120929_093417.jpgIMG_20120929_093425.jpgIMG_20120929_094604.jpgIMG_20120929_095035.jpgIMG_20120929_104612.jpg
P.S. Ilze – Paldies par uzņemšanu. Labprāt paviesotos atkal, kad sienas jau būs kļuvuša cietas un stingras.