Cirvja kāts

Home / Instrumenti / Cirvja kāts

Cirvis ir ārkārtīgi noderīgs instruments. Kādā brīdī sevi pieķēru pie domas, ka man labāk tīk izmantot rokas instrumentus kā elektriskos. Ir meistari, kas labāk iedarbina motorzāģi, tomēr es nu jau kādu laiku neesmu starp tiem. Esmu palēnām salasījis dažādus rokas instrumentus un dažādi cirvji ir starp tiem. Vēl kādu laiku atpakaļ manu uzmanību piesaistīja Youtube kanāls Wranglerstar, kur vīrs ir izteikts cirvju mīlis, ja to tā var saukt. Viņa sižeti mani noveda pie eksperimenta un arī secinājuma, ka FISKARS, ko līdz šim uzskatīju par izciju instrumentu ražotāju, cirvju segmentā tik ļoti izcils nemaz nav. Tā asmens materiāls izrādijās mīkstāks kā sena krievu laika cirvja asmens, savukārt leņķis ārkārtīgi līdzīgs, asmens garums divtik liels, bet diemžēl aprūsējis un bez kāta. Šis fakts man deva dzinuli šo netaisnību pret šo instrumentu novērst un to atkal savest darba kārtībā. Nu tam būs jāstājas namdara vajadzībām paredzētā FISKARS X10 vietā. Protams, tas ir neliels cirvis un mans vecais krievs būs lielāks un smagāks, tomēr Fiskars arsenālā lielāka namdara cirvja nav, lielākie modeļi ir ar lielāku asmens leņķi un paredzēti skaldīšanai. Tas man neder.

Lai gūtu priekšstatu par to kāds kāts man nepieciešams, domāju nav labāka piemēra kā divi ļoti līdzīgi uzņēmumi, kas agrāk bija viens, un ražo, nebaidos teikt, pasaulē iespējams labākos cirvjus, bez pārsīlešanas – John Neeman Tools un AUTINE by John Neeman. Esmu lepns pazīdams viena uzņēmuma vadoni un dzīvodams dažu kilometru attālumā un vienā pagastā ar otra kalēju un skanīgā meistara vārda un uzvārda īpašnieku Jāni Nīmani. Patiesi apbrīnoju viņu veikumu un sava darba mīlestību. Tad nu atradu cirvi kas atbilst gan uzdevumam, gan vēlmēm un ietekmēju savu zīmuļa vilkšanas manieri uz koka gabala.

WP_20140723_001.jpg WP_20140725_001.jpg

Materiāls

Cirvja kāta materiāls ir svarīgs, nenoliedzami. Manis pieminētie meistari savus instrumentus aprīko ar gobas koka kātiem. Tas ir ciets koks, tomēr jau izsenis kātiem izmantoti arī citi, piemēram osis, ozols, kļava, arī ozols. Būtiski, cik esmu sapratis, ir sīksts un stingrs koks. Veikalā nopērkami parasti bērza vai dižskabārža koksnes kāti (sagataves). Droši vien ka der arī tie, ja vien ir skaidrs mēķis un tas atbilst šādai izvēlei. Svarīgākais cirvja kātā un arī citos sitamajos instrumentos ir šķiedras viziens kātā. Tam jābūt iespējami vertikālam, protams, bez zariem. Tā kā man pieejams bija vairākus gadus kaltis ozols ar tieši piemērotu šķiedru, kātu gatavoju no tā. Saprotams, materiālam jābūt sausam, jo citādi tas izžūs, sarausies un cirvja galva kustēsies.

WP_20140725_002.jpg

 Kāta izgatavošana

Visupirms pēc šablona (ja tāds ir) vai pēc skices uz dēļa, kas atbilst izvēlētajm izmēram garumā ar nelielu virsmēru un biezumā līdz 3 centimetriem (ne plānāku) uzzīmē kāta līkumus un ar cirvi iztēš vai izmanto figūrzāģi. Abi varianti ir līdzīgi ātrumā, ja cirvis ar ko tēš ir gana ass un parocīgs. Figūrzāģis savukārt ir skaļš, bet parocīgs tiem, kas ar cirvi nejūtas tik droši. Abos variantos izmēru vajadzētu apzāģēt ar nelielu atkāpīti no novilktās līnijas. Tiem kas mēģina tēst jāatceras, ka jāseko šķiedrai, dēļ kā kāta sagatavi nākas griezt no viena gala un no otra. Ja to neievērosiet plānotais līkums pa šķiedrai var arī noplīst un sagatave būs pagalam.

WP_20140725_003.jpg

 Kad sasniegts vēlamais, tad tiek atzīmēta vertikāla kāta viduslīnija, kā attēlā, un uzzīmēts vēlamais profils vertikālā virzienā. Nolēmu paļauties Wranglerstar un izveidot paplatinājumu roktura galā, lai tas negrib izslīdēt no rokas.

WP_20140725_004.jpg WP_20140725_005.jpg WP_20140725_006.jpg

Kad tas paveikts, jāķeras pie cirvja kāta gludināšnas un pielīdzināšanas. Te svarīga ir kāta nostiprināšana, man palaimējies ar kādu vecu, bet funkcionējošu pārstādāmo spīli, kuru pieskrūvēju pie buka. Līdzināšanas darbus veicu ar slīmestu. Slīmests ir man ļoti mīļš rokas instruments koku darbos. Vēl Jums var palīdzēt spokēvele – maza ēvelīte ar diviem rokturiem uz abiem sāniem. Kad sasiegta vēlamā kantainā forma, ir laiks veidot kāta noapaļojumu. To, lai noapaļojums būtu simetrisks un proporcionāls, veido pakāpeniski – iesākumā 45 grādos un tikai tad pavisam apaļīgu. Kāta apakšā izmantoju sašaurinājumu, tādēļ sākumā slīpumu kantainajam kātam ņēmu šaurākā leņķī kā 45 grādi.

WP_20140725_008.jpg

Tad, kad panākts iespējami labs rezultāts, var ķerties pie kāta gala sagatavošanas cirvim. Ņem cirvja galvu un uzliek uz kāta gala. Svarīgi ir uzmanīgi paskatīties un novietot cirvja galvu pareizā virzienā, jo tā atvere, kas ir vairāk uz cirvja galu ir platāka. Diemžēl vēlāk secināju, ka krievu laika rūpnieciskajiem cirvjiem šie izmēri klibo visvairāk Atverei būtu jābūt platākai, bet augstumā tādam pašam, tad iedzenot ķīli kāta platums pieaug, bet augstumā cirvja kāts precīzi pieguļ kātam. Diemžēl man tā nelaimējās. Tomēr svarīgi zināt, ka šajā solī jāstrādā lēni un ik pa brīdim jāpiemēra. Būtu svarīgi, lai kāts iespējami precīzi ieiet cirvja galvā.

WP_20140727_003.jpg WP_20140727_004.jpg

Tad kāta galā ar smalku zobu zāģi pa centru vertikāli jāveic iezāģēšana. To dara 2/3 no paredzētā galvas uzstādīšanas dziļuma. Smalku zobu zāģi vajag, lai šķēlums ir iespējami gluds un ķīlis ar līmi tajā labi pieliptu.

 Tālāk jāsagatavo atbilstoša platuma ķīlīts. Taisns un gluds, lai tas iespējami labi sagulētu ar starpu, kurā to iedzīs. Kad ķīlītis gatavs var slīpēt kātu līdz tādai pakāpei, kāda šķiet piemērota. Es sāku ar 80 grauda papīru un pabeidzu ar 120. Atcerēsimies, ka slīpēt vajadzētu pa šķiedrai, jo visu ko sašvīkāsiet perpendikulāri šķiedrai būs ļoti grūti izslīpēt.

WP_20140727_007.jpg WP_20140727_008.jpg WP_20140727_009.jpg

  Kad kāts noslīpēts, liekam cirvja galvu virsū kātam. Kātu dzen galvā tik ilgi līdz pie galvas var redzēt ka tas sastumj koka šķiedru uz kāta. Tad ir laiks iedzīt ķīli.

WP_20140727_010.jpg WP_20140727_012.jpg WP_20140727_013.jpg

 Ķīlīti, kā redzams attēlā, pirms iedzīšanas apsmērē ar līmi (manā gadījumā ar PVA), kas ļauj ķīlim ieslīdēt līdz galam. Moments nederēs. Kad līme apkaltusi (30 minūtes) varam lieko ķīļa daļu un kāta lieko galu nozāģēt. Man patīk, ka kāts ir nedaudz ārā no cirvja gala, tādēļ zāģēju 3 – 5 mm no metāla.

Atlicis pieslīpēt abus kāta galus – gan to kas cirvja galvā, gan to, ko sitāt, lai cirvja kātu iedabūtu līdz galam.

WP_20140727_014.jpg WP_20140727_015.jpg

  Pēc slīpēšanas, kad panākts tāds gludums un forma kādu vēlaties, ir laiks kātu pārklāt, lai aizsargātu pret netīrumiem un mitrumu. Šeit izmantoju lineļļu. Man šķiet, ka laku izmantot būtu nepareizi, jo tā kātu padarītu slidenāku, savukārt lineļļa dziļi iesūcas kokā un pasargā to.

WP_20140727_017.jpg WP_20140727_018.jpg

Visbeidzot, ietekmējoties no lielmeistariem un dažādas literatūras, nolēmu kata nostiprināšanai izmantot arī šķērsenisko metāla ķīli, kas novērš koka ķīļa iespēju izslīdēt. Lai iegūtu šādu ķīlīti es nogriezu 15 mm platu gabaliņu no 3mm biezu sienu kvadrātcaurules kas man mētājās. Ar āmuru to uzreiz saformēt neizdevās tādēļ nācās to karsēt ar lodlampu. Rieviņas kas novērš izslīdēšanu ieslīpēju ar leņķa slīpmašīnu (fleksi) un visbeidot nogriezu ķīli garumā 3 cm. Tad perpendikulāri koka ķīlim, pa vidu dzen iekšā. Diemžēl čirvja galva nav tik kvalitatīvas formas un caurums ir ne vien platāks bet arī garenāks ķīļa plusē tād”el kata gals ieplīsa, tomēr domāju ka savu darbu ķīlis pldīs un kata nolūzšanu tas neveicinās.

WP_20140731_003.jpg WP_20140731_005.jpg WP_20140731_006.jpg

 Darbs galā! Te mana atjaunotā cirvju komanda un mazais X10.

WP_20140727_019.jpg