Aizvadīts seminārs Vecumniekos, kur tika montēti salmi topošajā biedrības “Bioville” sanāksmju un paraugmājā. Nolēmu uzrakstīt atskatu par šo pasākumu.
ŠĪ semināra ietvaros būvējām biedrības “Bioville” mītnes ēku Vecumniekos. Biedrība plāno izglītot cilvēkus no tuvākas un arī tālākas apkārtnes par ekoloģiskas dzīvošanas, mājsaimniecības un celtniecības jautājumiem. Būve atrodas aptuveni 5 – 6 km attālumā no Vecumniekiem (Bauskas virziens no Rīgas) un būves izmērs pie tās mērķa šķiet ir pietiekams, lai ēkā varētu satikties, patērzēt un mācīties – 15 cilvēki. Domāju, ka Vecumniekos šādu apjomu regulārām mācībām atrast būs grūti, tomēr pozitīvs ir Bauskas un arī Rīgas tuvums – tikai 50 km. Tur interesentus atrast ir vieglāk, atliek tikai meklēt un radīt pietiekami saistošu programmu, lai cilvēki vēlētos turp doties.
Projekts
Biedrības vadītāju komandā ir dāma Gabriela, kas ieinteresēta par salmu māju celtniecību, devusies pieredzes papildināšanā uz Krieviju pie tur populāra salmu māju būvnieka Širokova. Diemžēl seminārs bija tikai teorētisks, tādēļ daudzi jautājumi palikuši neskaidri. Seminārā pie Širokova radusies iespēja iegūt meistara sagatvotu mājas tipveida projektu, kas kalpo par pamatu biedrības būvei. Projekts paredzēts salmu ķīpām un tajā koka karkass paredzēts dubults, kur statņu vietā izmantotas kopnes vai divas brusas ar attālumu, kas kopā veido ķīpas platumu. Allēlā redzams skaidrāk kā ar to domāju. Būtībā statņu vietā ir kaut kas līdzīgs celtniecības trepēm. Šāda konstrukcija ir šobrīd populāra un ļauj viegli iestrādāt salmu ķīpu siltumizolāciju. Parasti par kopnes soli – attālumu no vienas trepes līdz otrai izvēlas vienas vai vairāku ķīpu garumā, priekšroku dodot vienas ķīpas garumam.
Lielākās nedienas projekta sakarā saistāmas ar otrā stāva izbūvi. Projekts sākotnēji zīmēts kā vienstāvu ēka, savukārt Bioville paredzējusi izbūvēt augšstāvu un izmantot dēlīšu jumtu, kas liek būtiski mainīt mansarda konstrukciju. Kā mana pieredze rāda, mājas gala trijstūru izbūve ir ārkārtīgi piņķerīga, kas skaidri iezīmējas arī šajā projektā. Slīpajās malās grūti ir sagatavot atbilstošas ķīpas un ne mazāk grūti tās kvalitatīvi iemontēt sienas karkasā. Vertikāli saspiest ārkārtīgi sarežģīti, vietām pat neiespējami, savukārt tieši šī darbība nodrošina salmu nesasēžšanos laika gaitā un saspiež irdenās spraugas starp ķīpām, kas var būt interesējoša kā mājvieta grauzējiem.
Būvē apakšstāvs izbūvēts pēc projekta, tomēr es nekādi nevarēju atrast atbilstošu veidu, kā salmus iestrādāt stūrī saskaņā ar radīto karkasu. Mans ieteikums bija pārvietot vienu konstrukcijas elementu, tomēr tā kā projekta vadītāju ģimenē ir pieredzējis celtnieks ar pieredzi tradicionālā celtniecībā, tad pie vienota risinājuma nenonācām un semināra laikā stūrus tā arī nesapildījām. Jāatzīst, ka arī laika ierobežojums to mums neatļāva, tomēr būtu bijis labāk redzēt kā šo mezglu var atrisināt. Nu ši vieta atliks uz nākošo saimnieku pleciem.
Salmi
Ne reizi vien esmu saskāries ar problēmu – kur un kā iegūt salmus. Bioville savai būvei salmus bija ieguvusi jau agrāk – 2 gadus atpakaļ. Uzglabāšanai tika izbūvēta pagaidu nojume tomēr laiks nebija šo konstrukciju saudzējis, tādēļ salmos bija satecējis ūdens un lielākā daļa salmu bija bojāti. Šis fakts vēlreiz apliecina, ka uzglabāt salmus bez atbilstoša šķūņa ir ļoti sarežģīti. Tā kā biedrībā salmu iegūšanai tika izmantotas vairākas tehnikas vienības, tad materiāls sanāca salīdzinoši dārgāks kā citiem būvētājiem kur esmu bijis. Salmos bija iemitinājies arī pārsteigums. Blakus pelēm un to alām, ko biju gaidījis, savu vietu bija atradis arī zalktis. Ar to viss nebija galā, atradās arī ievērojams skaits čūskas olu un viens mazs tiko izšķīlies čūskulēns. Līdz brīdim, kad ieraudzījām māti zalkteni un sapratām ka tā nav indīgā odze, krāmēt ķīpas nelikās necik vilinoši.
Ķīpas tikušas presētas ar presi, kurai pēc presēšanas ir tornis, kas ķīpas paceļ augšā un tad tās šajā gadījumā krita lielā piekabē. Šis fakts tās pasargāja no deformēšanās, tomēr kad piekabe galā tika automātiski izkrauta, tad ievērojama daļa ķīpu tika bojātas. Šis fakts sasaucas ar manu novērojumu, ka rudzu salmu ķīpas ir viegli deformēt. To var izskaidrot ar faktu, ka rudza stublājs ir zīdains un slīdīgs. Ķīpu garums arī nezināšanas pēc bija ne ipaši izdevīgs – aptuveni 75 cm. Līdz ar to kopnes karkasā tika montētas pēc iespējas ar šādu soli, lai gan konstrukcijas izturībai tas nebija vajadzīgs. Blīvums ķīpām arī nebija gluži tas atbilstošākais, tomēr tās bija pietiekami blīvas lai saliktu sienās un, tā kā ievietojot ķīpas šāurākā spraugā tās tika saspiestas vēl papildus, tad izlēmām ķīpas izmantot. Citos apstākļos es rekomendētu jau iepriekš veikt izmēģinājumus un izvēlēties iespējami kvalitatīvāko ķīpu presēšanas piedāvājumu, lai gan apzinos, ka nereti arī vienu piedāvājumu ir grūti atrast.
Montāža
Saliekot salmus tiek izmatoti tikai daži instrumenti, ar ko arī semināra dalībnieki tika iepazīstināti. Visupirms pārsiešanas adatas. Instruments ar kuru garāku ķīpu pārsien pēc nepieciešamā garuma. Pamatā pārsien iepriekšējo auklu vietās, tomēr kad nepieciešama šaurāka ķīpa, tad nelielos garumos iespējams sagatavot arī uz pusi mazāka biezuma ķīpu durot adatas ķīpas garumā un tad nozāģējot atlikušo daļu, jo sadalīt bez zāģēšanas šādā virzienā ķīpu nevar.
Lai ķīpas ievietotu konstrukcijā izmanto skārda plāksnes ar maliņu – rokturi kas atvieglo ķīpas slīdēšanu pa koka konstrukciju un pret blakus, virs vai zem esošu ķīpu. Šis plāksnes ļoti noder kad karkass sastāv no kopnēm. Ja karkasu veido atsevišķi statņi un ķīpās tiek iezāģētas to vietas, tad šādas plāksnes noderīgākas ir pie atsevišķām šaurākām vietām un augšējās rindas “ietūcīšanā”.
Vēl salmu salikšana nav iedomājama bez liela koka āmura. Šet rekomendēju 15×15 cm brusu kādu 30 cm garumā. Semināra ietvaros biju paņēmis līdz savu āmuru, kas gan ir gatavots sētas mietu dzīšanai un tā gals ir apaļš oša koka gabals, līdz ar to āmurs ir smags un tam trūka taisnas plaknes ar ko ķīpas līdzināt un sasist vietā būtu bijis vieglāk.
Visbeidzot instrumentu sarakstu noslēdz divi hidrauliskie domkrati ar jaudu 3 -5 tonnas, kas ļauj saspiest ķīpas vertikāli, un divas lielās kravas štropes ar ko tās notur saspiestā stāvoklī līdz nofiksē vai iespiež virs nospiestās pēdējo ķīpu rindu.
Kopumā divas dienas tika aizvadītas kopā ar interesantiem un jaukiem cilvēkiem. Dāmas secināja, ka pārsvarā darbs tomēr drīzāk der vīriem, jo ķīpu svars nav mazs un kad tā jāpaceļ līdz 2 metru augstumam un vēl jāiespiež vietā, tad fizisks spēks tomēr ir vajadzīgs. Turpretī ķīpu pārsiešana vajadzīgos izmēros ir gluži piemērots darbs arī dāmām, tādēļ viņu palīdzību nevajag novērtēt par zemu.
Vēl pateicoties semināra dalībniekam Mārim mums bija iespēja izmēģināt roku loka šaušanā. Tas nudien bija aizraujoši un izrādījās, ka saspiesto ķīpu siena ir lielisks mērķis. Paldies Māri par lielisko izklaidi. Vēl izrādijās, ka Vecumniekos ir jauks labiekārtots Vecais ezers, kurā mēs varējām veldzēties šajās pēdējā laika karstākajās dienās. Paldies visiem semināra dalībniekiem un arī organizētājiem.
