Kamēr gatavoju smalku aprakstu par pieredzi ar vecāko Latvijas salmu māju dienām un nedienām, esmu pats ķēries pie jauna projekta būvniecības jomā, tādēļ varu par to uzrakstīt smalkāk. Par darbnīcu pārtop 1/3 daļa šķūnīša, kurai tā arī nebija skaidri izlemta pielietojuma. Pirms kāda laika tapa skaidrs, ka tai jābūt darbnīcai. Būvei būs lentveida pamati ar betonētu grīdas plātni uz kuras izvietoti salmu paneļi ar dēļu apdari ārpusē un apmetumu iekšpusē. Ceru izvietot aktuālākos notikumus būvē. Pirmajā rakstā apskatīšu kā mums gāja ar pamatiem.
Pirmais darbs bija izkrāmēt visus dēļus un citus sīkumus, kas zem jumta bija sakrāmēti lai neskādē lietus. Lai to izdarītu šķūnim tika piebūvēta neliela nojumīte, kur daļa kalpo kā bērna “štābs”. Tad sekoja grunts norakšana. No būves tika izrakta visa melnzeme un padziļināta līdz minerālai gruntij. Pamatu lentes vietā tā tika padziļināta, tomēr aiz slinkuma nepārāk dziļi. Max 60cm. Ziemā to noteikti cilās, bet esmu pārliecināts, ka nelielā izmēra dēļ cilās visu būvi vienmērīgi. Tā domāju, jo zinu grunts sastāvu un to, ka tā ir stipri vienveidīga, tādēļ nevarētu būt, ka vienā sānā būs slapjāks un sasalstot pamati tiks pacelti vairāk.
Par cik būve nav dzīvojama, darbnīcas betona grīdai un pamatiem netika paredzēta siltumizolācija. Tomēr aiz lielas laika ekonomijas ļoti gribējās ieliet gan pamatu lenti gan grīdu vienā rāvienā. Lai to paveiktu izveidoju veidņus gar pamatu ārmalām tradicionālā veidā un tajos iekļāvu jau esošos stabveida pamatus uz kuriem balstās jau esošā šķūņa statņi un jumta konstrukcija. Statņu pamatos saurbu caurumus un tos nomazgāju. Saurbtie urbumi būs vieta, kurā tiks ievietoti armatūras stieņu gali lai stingrāk savienotu stabiņus un jauno lējumu. Iekšējo sienu veidni izveidoju aptuveni par 10cm zemāk, kas ir plānotais grīdas biezums. Tad vidus daļu piepildīju līdz iekšējo pamata veidņu malai ar “apbedīšanai” paredzētām lietām – akmeņiem, pusķieģeļiem, šīfera lauskām, sacietējušiem cementa maisiem, kā arī ar nesijātu granti, viss tika sablietēts un saskalots, lai panāktu iespējami blīvu pildījumu.
Vērts pieminēt veidu kā sagatavojām pamatu veidņus. Ārējo daļu biju sagatavojis un saskrūvējis no jau iepriekš pamatos izmantotiem collīgiem dēļiem, kuri tad arī beidzās. Pēc drauga ieteikuma nonācu pie variācijas, kurā pamatiem izmanto skaiduplātnes skapju daļas. Noskaidroju, ka Cēsīs ir lielgabarīta atkritumu izvešana un dienu iepriekš veicu apgaitu. Salasīju diezgan daudz padomjlaika skaidenes skapju detaļas, papildus šo un to piešķīra draugs, kas jau iepriekš bija uzkrājis šādu materiālu un vēl pa kādam sīkumam no citiem draugiem. Jāsak,a ka formu veidošana sanāk lēta un apbrīnojami ērta un viegla. Dēļu variants ir būtiski sarežģītāks. Vienīgā atšķirība – vajag nedaudz vairāk vertikālo stabiņu, bet arī stipri nebūtiski.
Grīdas plātnes stiprībai ielikām 5×150 armatūras sietu uz peciņām, lai tas atrastos lējumam daudz maz pa vidu. Savukārt pamatu lentē 3 stiegras 12mm armatūras uz 0,6m dziļumu.
Otra svarīgā izmaiņa, ko daru šoreiz savādāk kā iepriekš, ir betons pamatiem. Šoreiz to nemaisījām ar rokām, bet pasūtīju gatavu. Pozitīvā lieta tā, ka “Vidzemes betons” ražotne ir tikai 6km attālumā, tādēļ betona atvešana nav pārāk dārga un arī betons nav tik dārgs, savukārt ātruma pieaugums ir grandiozs. Savus teju vai 4 m3 iebērām un nolīdzinājām aptuveni 2 stundu laikā. Ja salīdzina, tad siltumnīcas pamatos mazāku apjomu kopā ar sievu maisījām un bērām 3 pilnas dienas. Respektīvi ir viela pārdomām. Interesanti, ka kaut kā biju kļūdījies aprēķinos un sanāca par maz. Nolēmu aizbraukt pakaļ 0,3 m3 ar piekabi. Ieklāju tentu un aidā. Atvedu bez bēdu. Skriet nevar jo svars arī tik nelielam daudzumam ir ievērojams, plus šļunkājas. Bet tagad zinu, ka visdrīzāk betonu pats vairs nejaukšu. Aizšaut pakaļ vai pasūtīt ir gan vieglāk, gan arī cena nav kosmiska.
Pēc betona sacietēšanas un nožūšanas esmu nolīmējis pamatu līniju, kur virsū atradīsies vainags un salmu paneļi, ar kausējamo ruberoīdu, kas atlicis no jumta. Salasīju atlikumus pie sevis un pie draugiem. Pietika līdz ar nagiem. Vietām jau gan baigie ielāpiņi. Tas tiek līmēts lai betona mitrums nenonāktu vainaga konstrukcijā un pēcāk salmos.
Vainagu veidos 70x100mm brusas, kas iezīmē vietu 40cm biezajām paneļu sienām. Tās šobrīd ir nodedzinātas no apakšas, lai mazinātu koka vēlmi uzsūkt mitrumu. Tā ir sava veida vecmodīga impregnēšana un koka sagatavošana šim uzdevumam.
Tuvākie plāni – vainaga stiprināšana pie pamatiem un tad paneļu izvietošana uz tiem, vienlaicīgi demontējot esošos stabus. Redzēs kā man veiksies!
