Aizvakar bija liktenīgā diena. Jau trešo gadu – salmu laiks. Labi gan, ka šogad pašam daudz nevajadzēja un maniem draugiem Skujenē arī necik daudz. Līdz ar to no rīta ap 11:00 sākām un uz 17:00 viss bija darīts. 342 ķīpas mājās. Tas, protams, ir neviltots prieks, jo tas ir atlikums, kas man bija vajadzīgs, lai pabeigtu siltināšanas darbus otrajā stāvā un plus kaut kas apmetumiem. Darbs, kā parasti, nav viegls, bet ātrums pa šiem gadiem ir audzis. Vairs jau lielas aizķeršanās nav un var piekabi uzlādēt arī divatā. Viens traktoram pie “barankas”, otrs stāv uz piekabes un pastiepj roku pēc ķīpas, kurai braucam garām. Principā neapstājoties. Salmi šogad lieliski, tīrāki kā iepriekš, jo no cita saimnieka tīruma. Vāls daudz biezāks, jo labība blīvāka kā arī kombains krietni nopietnāks. Presējām ar jau zināmo “New Holander” un, kā jau esmu rakstījis, rezultāts ir apmierinošs. Viena puse apcirpta un stingrāka, otra tāda drusku švakāka. Ja ar rokām piestrādā, tad arī taisna un gluži izmantojama sienās. Vispār feini! Un kā man māja smaržo! Fantastiski! Var apskaust apmetuma semināra dalībniekus, kam būs iespēja gulēt mājā ar šo smaržu! Diemžēl, pēc laika un apmetuma uzklāšanas smarža pazūd un salmu māja pēc labības vairs nesmaržo.
