Shou-sugi-ban pie sienas

Home / Materiāli / Shou-sugi-ban pie sienas

Oi, kāds laiciņš pagājis….

Tas tomēr nenozīmē, ka nekas nav darīts. Darīts ir viskautkas, mēģināts un eksperimentēts, cita lieta, ka darbi lielā daļā pagadījušies tādi lēnāki un netiek līdz beigām tik ātri…

Reiz mēs ar Zinti (Zintis Butāns- Marta Saules arhitektu birojs) par dēļu apšuvumu runājām. Runājām, runājām un viņš pieminēja kādu interesantu metodi kā dedzināšna. Tās laikā dēļa virskārtu apdedzina. Man tas gan beigās nebija aktuāli, tādēļ nekur netika mēģināts un izmantots, līdz kamēr… Tētis Valmierā nolēma rekonstruēt vienu savas mājas fasādes daļu, kas kaut kādu iemeslu pēc bija palikusi tā lāga neremontēta. Ja pārējā māja 1905. gadā ir bija būvēta ķieģeļu, tad šī daļa nez kādēļ ar apmetumu. Tas, protams, jau cietis un tāds – nekāds. Domājām, ko darīt? Spriedelējām par visādiem variantiem un tad atcerējos par dedzinātajiem dēļiem. Pagāja kāds laiks, līdz tika atrasta un precizēta tehnoloģija. Tad sekoja pirmie eksperimenti, kurus varēja atrādīt potenciālajiem fasādes īpašniekiem. Visiem patika.

Apstākļi bija sagrozījušies tā, ka šie notikumi grozās ap ziemas gadalaiku, kad ārā sniegs. Nolēmām, ka ļoti labi -nav karsti un varēs ar degli smuki padedzināt tos dēļus. Tagad, kad dēļi ir dedzināti arī vasarā, jeb precīzāk pavasarī, var droši apgalvot, ka ziemā dedzināt var tikai galējas nepieciešamības gadījumā, jo laiks ko patērē viena dēļa apdedzināšanai ir ievērojami lielāks. Nevaru apgalvot par gāzes patēriņu, jo iespējams lēnākā degšana izskaidrojama arī ar gāzes vājāgu izgarošanu un tādēļ sliktāku degšanu.

Tehnoloģija kopumā ir interesanta un rezultāts skaists. Ideja sekojoša – shou-sugi-ban(焼杉板) = dedzināts – japānas ciedra- dēlis. Mums protams ar ciedru tā švakāk, tādēļ izmantojām parasto Latvijas priedi. Doma ir tajā, ka pārogļojies koks ir izturīgs gan pret degšanu gan pret pūšanu. Tad tam papildus vēl nāk lineļļas kārta, kas to padara vēl izturīgāku. Eļļa gan periodiski jāatjauno – jāpāreļļo. Japānā var nopirkt jau gatavus šādus dēļus. Jāatzīmē, ka ir divas tehnoloģijas, kur vienā lielākā ogles daļa tiek noņemta (ar neilona birsti) nesakasot dēli un tad eļļots, bet otrā dedzina, neko nost nekasa un arī neeļļo. Ja meklē internetē minētos nosaukumus, tad var pamanīt abus variantus.

Nu tāds lūk eksperiments….Pa kādai bilde arī….

IMG_0587.JPGIMG_0600.JPGIMG_0606.JPGIMG_0610.JPGIMG_0620.JPGIMG_0626.JPGIMG_0638.JPGIMG_0725.JPGIMG_0731.JPGIMG_0746.JPGimg_4125.jpgimg_4147.jpgimg_4151.jpgimg_4139.jpgimg_4152.jpgimg_4154.jpgimg_4157.jpgimg_4174.jpgimg_4175.jpgimg_4159.jpg

5 Comments

  • Zintis

    Vai tik šis nebūs pirmais Latvijas fasādes svilinājums? Cik tad īsti biezs tas priedes dēlis bija? Katrā ziņā pamatīgums jūtams, salīdzinot ar japāņu 9…10mm.

  • Alex

    Dēļu platums vidēji 17 cm. Tie zāģēti uz vietas ar pārvietojamo gateri tādēļ nav tik ideāli pecīzi.

  • Fēlikss

    Precizēju – dēļi- Latvijas priede(pinus vulgaris)- zāģēti ar pārvietojamo gateri, platums apt. 170 mm, biezums – colla

  • Jēkabs

    tieši par šādu metodi domāju savai mājai apdarināt ārējo dēļu apšuvumu. likšu gan vertikālajā trīnītī, bet princips skaidrs. liels paldies par reportāžu!

Comments are closed.