Kazeīna krāsa (biezpiena)

Home / Materiāli / Kazeīna krāsa (biezpiena)

Nākamais raksts dažādo risinājumu sērijā ir par krāsu. Ņemot vērā, ka ārsienas ir tumši brūnas, gluži kā piparkūkas, tad lielākajai daļai pārējo interjera elementu ir jābūt gaišai, lai atgūtu telpu gaišumu, tai skaitā griestiem. Plēstais papīrs jau tika salīmēts visā plaknē un gaidīja savu kārtu krāsas iegūšanai. Droši vien, ja sienas būtu gaišas, tad griestus varētu arī nekrāsot, bet tas var būt kādā citā vietā. Par izaicinājumu šim uzdevumam krita kazeīna krāsa. Kazeīns ir viela, kas atrodama biezpienā, to var dabūt arī atsevišķi, tomēr tas ir sarežģīti, tādēļ ievērojami vienkāršāk ir izmantot biezpienu, ja Jums ir piekļuve kazeīnam – tad Jums nevajag biezpienu. Tad vēl dažas vielas un krāsa gatava! Dabīga, pašu darināta, izturīga, nesmērē un ir pietonējama kā vien gribas, jautājums ir tikai par iztēli. Tātad sastāvs svara vienībās: 20% biezpiens (ieteicams 0,1% vai jo liesāks, jo labāk), 5% dzēsta kaļķa pasta ( tas ir kad pulveri pārlej ar ūdeni un iegūst masu, kas līdzīga zobupastai vai stingram krējumam, 75% pildviela (tas, kas dod krāsai masu). Gaišām krāsām izmanto krītu. Tas ir ļoti labs, ja vēlies iegūt baltu krāsu. Der arī smalka silīcija smilts. Respektīvi pulverveida viela, kas nav lipīga. Sarkanbrūnam tonim derētu pulverī sasmalcināts māla ķieģelis, jo pēc apdedzināšanas māla graudi vairs nav lipīgi, bet neapdedzināts tikai palielinās krāsas lipīgumu. Līdz 5% pigments (tas var būt arī ūdens sastāvā, piemēram, biešu sula) Ūdens 1/3 daļa no pildvielas svara. Tagad, kas te ir kas. Kaļķis kopā ar biezpienu, precīzāk kazeīnu tajā, veido līmvielu. Pie tam pamatīgi lipīgu. Savukārt pilviela ir tā, kas dod masu un kuras daļiņas tiek saturētas kopā ar līmvielu. Pigments dod vajadzīgo toni un visbeidzot ūdens to mazliet atšķaida, lai veidojas konsistence, ko var krāsot. Tādā veidā veidojas diezgan klasiska recepte – 1 pret 3. Viena daļa līmvielas un 3 daļas pildvielas + ūdens. Šī recepte nav jāievēro gramu gramā, bet zināma precizitāte vajadzīga. Secība arī ir svarīga. Vispirms sagatavo kaļķi ar biezpienu un tad pievieno to pildvielai, kas jau sajaukta ar ūdeni. Beigās pievieno pigmentu. Teorētiski ūdeni var liet vairāk, tomēr praksē ar šķidrāku krāsu ir mazliet grūtāk. Tā nopil, ir plānāka kārta un tā vājāk “sedzas”. Rezultātam vajadzētu sanākt līdzīgam ūdens emulsijai. Cenas ziņā gan aptuveni puse no lētākās ūdens emulsijas. Krāsa vislabāk noder porainām virsmām, un ne tik labi gludām. Es gan ātrumā neko labāku par stiklu un plastmasu nevaru izdomāt, kam krāsa tā kā nebūtu piemērota. Kokam, papīram, mālam un citiem līdzīgiem uz urrā! Pamēģini, sākumā gan ar vienu paciņu un palūdz kādam kaļķi, jo to nevar nopirkt nelielā daudzumā. Mēs pamēģinājām – mums patika. Pat atļāvāmies piedzīt toni pie kontaktu un slēdžu plastmasas toņa – tāds ziloņkauls.

Zemāk galerija ar bildiņām.

2 Comments

Comments are closed.