Man patīk ziema – slēpot, slidot, sniegu tīrīt, tas baltums, kas visapkārt, un es šādā griezumā skatoties pavasari īpaši negaidīju. Gluži otrādi, biju priecīgs, ka ziema šogad ieķērās ilgāk un bija gana atbilstoša manai izpratnei par šim gadalaikam atbilstošiem rādītājiem. Tomēr arī darbs pie mājas man patīk un no šāda rakursa ņemot pavasaris bija vajadzīgs jau sen. Iekšā mājā, protams, ir silts, tomēr apmetumu vajag žāvēt un tad bez atvērta loga neiztikt, bet ziemā turēt to atvērtu cauru dienu arī nav diez ko apdomīgi. Tā nu ziemā vairāk strādats pie šīs lapas, slēpots, sniegs tīrīts un tikai daži sīkumi mājā padarīti. Par dažiem no tiem rakstus vēl tikai publicēšu, bet šis likās jau sen gaidīts un arī nepeiciešams pagrieziens… Jaunā sezona un pirmie ķelles vilcieni…Pagājušo gad, kad semināra laikā izveidojām pirmo eksperimentālo smilšu apmetumu, tas nelika palikt vienaldzīgam nevienam, tie, kas apmeklējuši māju pēc tam, vienmēr to pamana un apbrīno. Tas vēl vairāk ir interesanti tādēļ, ka šis apmetums ir tik vienkāršs. Tajā ir tikai trīs vielas – smilts, ūdens un milti! Iegūtais klājums papildināts ar rokām darinātām pērlēm vai kādu citu materiālu. Rezultātā smilšu pērļu siena. Tomēr jau esošajā klājumā bija pamanāmas arī dažas nepilnības un tas nebija tik nevainojams kā gribētos, vēl – tam blakus bija paredzēta vēl viena sienas, kas klājama ar tādu pašu materiālu. Īpaši interesants bija atklājums, ka nedrīkst izmantot dažadus miltus, piemēram, ja vieni beigušies nedrīkst sākt citu marku, jo tad apmetuma krāsa var atšķirties. Tad mums ar Lieni radās doma, ka pērles varētu veidot, kas sākas vienā sienas elementā, bet turpinas otrā. Jau bijām paredzējuši pirmo eksperimentu pārstrādāt. Tad nu šī sestdiena un svētdiena tika veltīta rokas ievingrināšanai un smilšu apmetumam.
Viens no svarīgiem apmetuma sagatavošanas elementiem ir sajaukt klīsteri ar smilti. Klīsteris mazliet jāatšķaida un, ja atšaķaidīts par maz, tad masa sanāk šausmīgi līmīga un to izvilkt taisni gandrīz nav iespējams. Tā pielīp visur un labākajā gadījumā ir uzklājama ar nerūsējoša tērauda ķellīti. Valga apmetuma izlīdzināšanai vai slīpēšanai pa dikti gludo būtu nepieciešama plāna un īpaši elastīga nerūsējošā tērauda ķellīte. Latvijā tādu nopirkt grūti, tādēļ es pie tā strādāju. Cerams drīz būšu izgatavojis pirmo eksemplāru. Atlicis rokturis un tā savienojums ar pamatni.
Kopumā rezultāts mani patiešām apmierina. Lai gan pirmajā dienā bija grūti, jo roka atradusi no ķelles un regulāri iezogas kāda neveikla kustība, tomēr jau otrajā dienā iemaņas sāka atgriezties un plakne kļuva manāmi gludāka.
Te nu tas ir – jaunās sezonas pirmie kvadrātmetri…
Ceru, ka patika. Mums priekšā šovasar vēl lērums apmetuma – varbūt arī Jums?
–nu re – volūtas koncepts ne tikai klasiskajā grieķu un romiešu arhitektūrā vai renesansē, barokā un klasicismā – arī salmu mājai savs kosmoss vai zvaigžņu klasteris – kam Sietiņš, kam Bišu siets, kam visa M95 galaktika – eh, kā gan jums veicas–