Šķunītis (77m2)

Home / Viskautkas / Šķunītis (77m2)

Pēc ierakstiem emuārā varētu padomāt, ka aktivitāte manā pusē apsīkusi. Patiesība ir pavisam cita. Šī vasara man paliks prātā ar trijām lieliskām lietām: šķūni (vismaz tā iesākumu), lielisku semināru (par kuru noteikti uzrakstīšu jau tuvākajā laikā, ko katrs viens tā dalībnieks ir pieminēšanas vērts) un trepes kuras vienkārši nācās uzbūvēt. Lielākais no šiem visiem, protams, šķūnis. Vajadzība pēc tā jau parādījās senāk, bet kamēr līdz tam tiek…

Primāri kā nereti bija nepieciešama koncepcija par vietu un beigu beigās arī izmēru. Te milzīgs paldies Zintim par kopējo vīziju, par asu krustpunktiem, kas lēnām tiek īstenots. Ideja slēpjas maģiskajos terases statņos. Tie bija trīs un ar labu soli (ne par tālu ne par tuvu) plus attālums līdz mājai ar tāds optimāls. Radās vīzija par to ka šķūnim būtu šis ritms jāatkārto. Vēl vairāk, ne vien šķūnim bet vēl dažiem stabiem zālienā. Kur tie būs un kā izskatīsies, redzēsim vēlāk, bet topogrāfijā tie jau ieplānoti. Arī šķūņa atrašanās vieta tika ievirzīta šajā “tīklā”.

Sanāca būve, kas nemaz nav mazs nepamanāms šķūnītis – 5,5 metri platumā un 14 m garumā. Par cik pēc tīklojuma sanāca divi vai trīs “jomi”, ātri vien nolēmām, ka būvējami trīs, sadalot attiecīgi vienu “jomu” malkas glabāšanai, otru “jomu” zāles pļāvējam, izkaptij, cirvim un citiem līdzīga rakstura “luriņiem” + celtniecības tehnikai (megamikserim nemirstīgajam un citiem), visbeidzot trešais visdrīzāk tiks izbūvēts ar salmiem un kalpos kā darbnīca plus telpa, kur kādam palikt pa nakti ja atbrauc ciemā uz vairāk kā vienu dienu.

Pirmajā rāvienā domāju celšu no gatermateriāla, tomēr kad attīstijās doma par zaļo jumtu, koka detaļu dimensijas un apjoms lika savu izvēli pārdomāt. Tad notika droši vien neizbēgamais – tika pieņemta ideja par apaļkoka izmantošanu. Pašā sākumā tikai stabiem, bet jau pavisam drīz nolēmu pieņemt izaicinājumu un vēl kādu detaļu būvēt no apaļkoka.

Ja tā padomā tad protams būvē ir vai cik kļūdu, bet kā izaicinājums man patīk. Pamatus stabveida ieurbu vēl nezinājis stabu izmērus, tādēl tie sanākuši par mazu. Neko darīt, nāksies piebetonēt vizuāli kautkādu gabaliņu. Bez tam kad urbu pamatus ar 200 mm zemes urbi, šur un tur ik pa brīdim gadijās arī akmeņi, kas urbumu novirzīja pa dažiem centimetriem nenosakāmā virzienā, tādēļ stabiņu centri nav vienā līnijā kā varētu gribēties, arī to nācās izlīdzināt ar stabu novirzīšanu.

Ilgi domāju par atgāžņiem un atsaitēm, kā tās īstenot. Zintis mani pierunāja uz iekaltiem koka atgāžņiem visos virzienos. Tas ir pamatīgs izaicinājums. Jo ziniet, statņi ir koniski un spārturis arī. Ja atsaite par garu, spārturis nenosēdīsies vietā, ja par īsu – šķūnis ļodzīsies. Darīju ko varēju, bet beigās jau tāpat sanāca kā Zintis teica, kad būs par īsu iedzīs galā ķīlus un saskrūvēs ar skrūvēm.

Kad zemāk redzēsiet bildes, iespējams jautāsiet, kādēļ gaterkoks? Man bija atgriezumi no mājas, gandrīz ideāli atbilstošā garumā. Bišķi paķēru kādu brusu klāt un kārtībā. Tad vēl iespējams pamanīsiet, ka gali gaišāki, tas tādēļ, ka urbis ar ko “iekalu” atgāžņus bija 40 mm, bet savukārt brusiņas 50 mm. Versijas protams divas, iekalumu palielināt vai brusu samazināt. Es pamēģināju testa pagalē vienu un otru un sapratu, ka vieglāk iet ar brusas piestrādi.

Visveidzot spāres… Pamatuzstādījums zaļajam jumtam, lika saprast – daudz un stingras. Iekarsis apaļkokā domāju – “ieš” mežā pakaļ. Tad ierunājās slinkums un atmiņas par mizošanu, laiks un vēl vairāki “pret” un pasūtīju gaterspāres. Par cik arī spārturis nav ideāli taisns, tad nākamais solis bija spāru piestrāde baļķiem, lai augšpusē iegūtu vienu plakni. Iespējams varēja to nedarīt, jo zaļais jumts neprasa ideālu plakni, bet lai nu būtu…

Pagaidām ir tiktālu. Tūliņ likšu latas, tad dēļus, tad banerus (vecas reklāmas) un tad zaļā jumta slāņi.

P.S. Ja jums pieejami liela izmēra baneri – reklāmas, kas ir nokalpojušas un vairs nav nepieciešamas, lūdzu tās ziedot šim projektam. Paldies tiem, no kā tie jau iegūti, tomēr mana šķūnīša platība izrādījusies lielāka un vajag vēl.

img_5304.jpgimg_5305.jpgimg_5310.jpgIMG_5471.JPGIMG_6623.JPGIMG_6625.JPGIMG_6626.JPGIMG_6628.JPGIMG_6629.JPGIMG_6633.JPGIMG_6634.JPGIMG_6636.JPGIMG_6637.JPGIMG_6792.JPGIMG_6793.JPGIMG_6796.JPGIMG_6797.JPGIMG_6798.JPG

3 Comments

  • Jēkabs

    Hey Mr. “Šķūnīt”!

    Lieliski paveikts. Jebkura būve jau ir liels un haromisks meistara/namdara kļūdu apkopojums, tikai ir atšķirība no kļūdām (līdz ar to arī no gala rezultāta) ko pieļāvis algots “meistars” vai pats saimnieks, kurš ļoti labi iekļāvies meistara ampluā.

    Tā kā salminiek, ja vien turas kopā un vējā nesaļimst – un ja vēl beigās proprcija un kaifs no visa tā – tad cepuri nost!

    Turās novadniek!

    Jēkabs

  • Didims

    Chau!

    Šķūnis ir pa smuko. Izmērs arī OK 😉
    Vienīgais, ja Tu taisies tur virsū kraut vēl zemes kārtu, man’ prāt prasās vairāk slīpo stiprinājumu. Tie varētu nebūt kā riktīgi atgāžņi. Var kaut vai fasādi sadalīt vairogos un apšuvuma dēļus pielikt 45 gr. slīpumā. Un pa visām sienām, arī tajās divās starpsienās.

Comments are closed.