Salmu sienas remonts

Ir diezgan jocīgi atkal un atkal atgriezties pie vienas un tās pašas sienas un atzīt vienu un to pašu kļūdu. Tā nu reiz ir noticis. Pamatā negadījums notika pie stipra vēja un ilgstošāka lietus ietekmes. Tas bija liktenīgi un dabīgais apmetums valdošo vēju un lietu pusē cieta “sakāvi”. Jāatzīst laiks pagalam neveiksmīgs, jo ziema (ja to šogad tā var saukt) jau pie durvīm. Atrisnājumā izspēlēta pēdējā kārts – dēļu apšuvums.Izrādijās, ka arī kaļķis, kas pārklāts ar kaļķa pienu neizturēja slodzi. Kā jau dabīgais apmetums tas tomēr pamanās uzsūkt daļu mitruma un tas ir gluži normāli. Tomēr ja mitruma ir daudz un ilgi tad var rasties sarežģījumi. Galvenokārt pa ķēdi kvalitātes pārbaudi piedzīvo viens aiz otra nākamie slāņi, savienojumi un risinājumi.

Toreiz, kad jau sapratu, ka apmetums ir nekvalitatīvs un metos visu nokasīt, nonācu līdz kārtai kas atrodas aiz apmetuma sieta. Kā jau esmu ne reizi vien teicis, šobrīd ar zināšanām kādas esmu ieguvis, nebūtu šādu sietu licis vispār. Tikai tikdaudz kā ap logiem un durvīm. Rezultātā pie salmiem palika neliela kārtiņa pašā sākumā uzstrādata māla. Lieki piebilst, ka nekvalitatīvi paveiktais darbs atspēlējās tieš tagad. Pie šāda paaugstināta mitruma saķere starp kvalitatīvo ar salmiem armēto izlīdzinošo kārtu un šo nepārāk izcilo, kas arī nu jau bija ievērojami smaga, tika sagrauta un virsējās kārtas no sienas atdalījās. Zemāk var novērtēt rezultātu.

Tā kā mana pacietība šīs sienas kontekstā bija izsmelta liku lietā pavisam nesen iegūto ideju salmumājas apdarei ko izmanto zinošais pasīvo māju arhitekts Bjorg Kierulf no Slovākijas. Viņa portfolio ir vairākas salmu – pasīvās mājas un viņš darbojas uzņēmumā Createrra. Viņu var meklēt arī Facebook sociālajā tīklā. Kas vēl interesantāk – šī uzņēmuma birojs ir manis apbrīnota salmu būve kupols http://minke-strawbaledome.blogspot.com/, kas izceļas ar nepārspējamu detalizētību un augstu kvalitātes rādītāju, kas nereti pieklibo salmu būvēs. Tad lūk, Bjorgs kā versiju izmanto salmu ķīpas un ārējā apdarē kokskaidu plātnes, dabīgu un kvalitatīvu materīālu sienu apdarei. Kokskaidu plātņu veidi ir vairāki, tā pat arī izmantošanas iespējas. Pasīvās mājas standartam tās tiek liktas 100 mm biezumā. Par cik uz tādu rāditāju nekandidēju, izmantoju 22mm kokskaidu plātnes. Pie mums tirgū pieejamas divu ražotāju – Igauņu ISOPLAAT un vācu STEICO. Man par lielu pārsteigumu vācu versija ir kvalitatīvāka, blīvāka, nav zaļa (pretēji ISOPLAAT) un ir blīvāka. Uzzinot šos faktus esmu izvēlējies vācu STEICO. Plātnes ir patīkami stingras 2,5 m x 0,6m izmērā, un kas svarīgi ar četru pušu spundi, tādejādi veidojas labs un daudzmaz blīvs savienojums šuvēs. Labā ziņa ir tā, ka plātnes var gaidīt vasaru bez papildu apdares. Manā gadījumā, virs plātnēm paredzēts izveidot ventilējamu dēļu fasādi.

Īpaši interesanti ir tas, ka lai gan negribot tomēr noskaidrojām –  visas fasādes laukumā un pie visskarbāko apstākļu sienas salmi ir ļoti labā kondīcijā. Dzelteni, sausi, smaržīgi, gluži kā tiko ielikti.  Vienīgā vieta kur salmi bija nedaudz bojāti bija pie viena loga sānos zem palodzes, kas acīmredzot gar malu tomēr bija laidusi ūdeni. Tas vēlreiz atgādināja, ka būtiska ir ikviena detaļa un sīkums.

Kopumā droši varu apgalvot – tie kam esmu mācījis apmetuma tehniku nav neko zaudējuši un visdrīzāk, izdarot visu kā mācīts, šādu situāciju nesagaidīs. Manā gadījumā vaina ir jau pašā sākumā pielaistas kļūdas un slinkums. Tā pat apsveru domu, ka iespējams noteiktos apstākļos dabīgais apmetums nav labākais risinājums un tā vietā izmantojami citi dabīgi un kvalitatīvi materiāli.

Reku pa kādai bildei…